Реферат: Чехия

Kā ekonomiskais faktors ir piemināma arī inflācija. Tā izpaužas šādi: naudas ienākumi pieaug straujāk nekā darba ražīgums; cenas aug neatbilstoši produkcijas kvalitātes uzlabošanai; ja cenas paliek nemainīgas, pasliktinās preču kvalitāte.

Otrā pircēju uzvedību ietekmējošo faktoru grupa ir demogrāfiskie faktori. Jau sākumā minējām studentus kā vienu no galvenajām patērētāju grupām, tāpat arī skolas vecuma bērni, kuri Internetu var izmantot gan mācību procesā, gan arī izklaidei (spēlīšu spēlēšana tīklā, dažādas pļāpu lapas, IRC serveri u.c.).

Arī vidēja gadagājuma cilvēki salīdzinoši daudz izmanto Internetu, taču šeit noteicošais ir iespēja ātri un ērti sazināties (ar e-pastu un www lapām), iespēja iegūt svaigākās ziņas (tā saucamās, news groups), mazāk atpūta un izklaide.

Trešā grupa ir veci cilvēki. Tie Interneto lieto ļoti maz, var teikt, ka nelieto vispār. Tas izskaidrojams ar to, ka Internets ir jauns produkts Latvijas (un ne tikai) tirgū, to ir nepieciešams apgūt un izprast, bet veciem cilvēkiem tas ir par grūtu un sarežģītu. Tā jau saka, ka jaunībā apgūt visu jauno ir daudz vieglāk.

Jāpiemin arī, ka iedzīvotāju skaita pieaugums, samērs starp dabisko un migrācijas pieaugumu ietekmē tirgus ietilpību un pieprasījuma struktūru.

Vēl viena demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pircēju izvēli, ir teritoriālās atšķirības. Cilvēki pilsētās Internetu lieto nesalīdzināmi vairāk nekā laukos. Gluži vienkārši, cilvēki laukos nodarbojas ar tautsaimniecības nozarēm, kur šie ātrie sakari nav tik būtiski, arī izglītības un informētības līmenis ir zamāks, dažviet pat nepietiekošs. Bez tam, Interneta Iezvanpieeja tiek nodrošināta pa telefona līnijām, kas, kā zināms, savukārt ir SIA Lattelekom monopols. Šīs telefona līnijas vietām ir tik sliktā stāvoklī, ka nodrošināt Interneta pakalpojumus nav iespējams, pie tam, lielākoties šī problēma pastāv tieši lauku rajonos.

Trešā demogrāfisko faktoru grupa, kas ietekmē pieprasījuma apjomu pēc Interneta, ir iedzīvotāju skaits konkrētajā reģionā, jo katrs iedzīvotājs ir potenciāls klients, tāpēc gluži loģiski, ka uzsākot savu darbību Interneta jomā ir jāizvērtē arī šis faktors. Nav jēgas piedāvāt Internetu 3-4 cilvēkiem, jo, pat gadījumā, ja tie pieslēgsies 100% apmērā, tas nespēs kompensēt pat izdevumus, kas saistīti ar Interneta uzturēšanu un apkalpošanu.

Nākošā faktoru grupa, kas var ietekmēt patērētāju uzvedību, ir sociālie faktori. Tā, piemēram, var būt piederība kādai formālai vai neformālai grupai, kas var ietekmēt potenciālā patērētāja izvēli. Tā var būt izvēle gan attiecībā uz produkta izplatītājiem (kurš?), gan arī attiecībā uz produktu kopumā: (pirkt vai nepirkt?).

Bez tam, pie sociālo faktoru grupas ir pieskaitāms, piemēram, kādas trešās personas atbalsts. Pieņemsim, ka kādai skolai (vai citai līdzīga raksturaiestādei) visu laiku nebija iespējas izmantot Interneta piedāvātos pakalpojumus nepietiekošā tehniskā nodrošinājuma dēļ. Šobrīd viņi ir saņēmuši matereālo atbalstu jaunu datoru veidā no vietējās pašvaldības, līdz ar to rodas arī iespēja pievienoties Internetam.

Vēl var minēt nepietiekamo informācijas apjomu, kas arī ir sociāls faktors.

Liela grupa faktoru, kas ietekmē pircēju rīcību tirgū, ir saistīta ar kultūras faktoriem - kultūras attīstības līmenis, reliģija, nacionālās īpatnības.

Ar kultūras attīstības līmeni jāsaprot, jo augstāk attīstīta valsts, jo augstākas prasības prasības tai pret sevi, tai skaitā pret informācijas iegūšanas un apmaiņas līdzekļiem. Šādās teritorijās lielāku uzmanību pievērsīs kvalitātei.

Vēl kultūras attīstības līmenis var specifiski ietekmēt cilvēku, tāpēc viņa rīcība arī tirgū daļēji atšķirsies no citu rīcības. Katram uzņēmumam jāzina, uz kādu pircēju tas orientējas viņa kultūras attīstības jomā. Ja šis jautājums noskaidrots, jāatbild uz nākamo: kādā mērā piedāvājamā prece atbilst šim kultūras līmenim? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, nepieciešami speciāli pētījumi par tirgus segmentāciju.

Un visbeidzot pēdējā faktoru grupa, kas ietekmē patērētāju uzvedību ir zinātnes un tehnikas attīstības līmenis. Tas ietekmē jaunu preču un pakalpojumu veidu rašanos tirgū, tādu preču, kurām vai nu ir uzlabotas lietošanas īpašības, vai kuras ir pilnīgi jaunas, iepriekš nebijušas. Katrs jauns atklājums zinātnē un tehnikā var izraisīt jaunu ražošanas nozaru rašanos.

Internets ir samērā jauna nozare un izmaiņas šajā jomā notiek vai ik dienas, tāpat zinātnes attīstība rada jaunus Interneta papildpakalpojumus, tādus kā videokonference, Internet telefons, arī jau ievadā pieminētais Internet Shop.

4. PIRKŠANAS LĒMUMA PIEŅEMŠANA.

Analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem lēmumu par pirkšanu, to personu tipus, kas pieņem lēmumus, un šī procesa pakāpes.

Preču pirkšanā dažāda loma var būt ģimenas locekļiem, kā arī cilvēkiem, kas savstarpēji atšķiras pēs daudzām pazīmēm. Ja vispārina visas iespējamās situācijas, šo lomu sadalījums ir šāds:

- iniciators - kas pirmais ierosina (kas pirmais iedomājas) pirkt noteiktu produktu vai pakalpojumu;

- ietekmētājs - cilvēks, kura uzskatam vai padomam ir būtiska nozīme galīgā pirkšanas lēmuma pieņemšanā;

- lēmuma pieņēmējs - persona, kas tieši pieņem pirkšanas lēmumu, proti, izlemj, kāpēc, ko, kā, kad un kur pirkt;

- pircējs - persona, kas tieši pērk;

- patērētājs - cilvēks, kas ir nopirktās preces vai pakalpojuma patērētājs.

Tātad, analizējot pirkšanas lēmuma pieņemšanas procesu, nepieciešams izpētīt, kas pieņem pirkšanas lēmumu, proti izlemj, kāpēc, ko, kad un kur pirkt.

4.1. PROBLĒMAS APZINĀŠANA.

Kāds jauns un radošs cilvēks, teiksim, vārdā Jānis, ir tiko uzsācis pavisam jaunu biznesu Latvijā. Idejas ir lielas, bet diemžēl rosība neatļauj tās realizēt dzīvē, tādēļ ir nepieciešams partneris ar priekšzināšanām konkrētajā jomā. Kā jau minējām, Latvijā šis bizness vēl ir pavisam jauns, tādēļ sadarbības partneri ir jāmeklē ārzemēs. Nonācis šādas problēmas priekšā, Jānis apsvēra visas iepējas un nolēma, ka labākais risinājums ir iegūt Interneta pieslēgumu un meklēt potenciālos kompanjonus ar tā palīdzību.

4.2. INFORMACIJAS MEKLĒŠANA.

Tā kā Jānis dzīvo nelielā Latvijas pilsētiņā, tad ir tikai nedaudzas vietas, kur iespējams iegūt Interneta pieslēgumu. Jānis apsvēra, kuras ir tās vietas, kur ir iepējams ātri un par saprātīgu samaksu iegūt Interneta pielēgumu. Viņš piezvanīja arī savam draugam, kurš jau lietoja Internetu, lai noskaidrotu, kā tas ir izvēlējies šī pakalpojuma sniedzēju.

Šādi iegūta informācija ir personska, bet pastāv vēl trīs informācijas avotu grupas: