Реферат: Чехия
- publiskā. Pie publiskā informācijas avota var pieskaitīt baumas. Jānis ņēma vērā bumas, jo daudzi paziņas neieteica viņam ņemt Interneta pieslēgumu no firmas Skrap, jo tur nemitīgi esot problēmas ar e-pastu. Jau pašā sākumā Jānis izslēdza šo firmu no potenciālo Interneta piegādātāju saraksta.
- empīriskā. Preces izmēģinājumi, kā arī preces lietošana. Jānis palūdza dažās firmās, lai viņam piešķir pāris dienu izmēģinājuma periodu. Dažas firmas deva šādu iespēju, citas nē. Arī tas deva iespēju novērtēt attiecīgo kompāniju servisa līmeni, arī attieksmi pret klientiem.
4.3. ALTERNATĪVU SALĪDZINĀŠANA UN MEKLĒŠANA.
Jānis devās uz firmām, lai salīdziātu cenas un iegūtu citu, pilnīgāku informaciju, lai atrastu optimālo variantu Interneta iegādei. Pirmā firma, ko viņš apmeklēja bija Ailet, tad sekoja Tental, un visbeidzot Ollopa. Visās šajās firmās piedāvāja augstas kvalitātes Inetrneta pieslēgumu par saprātīgu cenu, arī apkalpošanas līmenis bija pieņemams.
4.4. LĒMUMA PAR PIRKUMU PIEŅEMŠANA.
Aplūkojot visus iespējamos variantus, Jānis nlēma, ka viņš savam biznesam Internetu ņems tieši firmā Ollopa, jo tā izcēlās pārējo favorītu vidū ar visaugstāko kvalitāti vienāda cenu līmeņa apstākļos. Bez tam Jānim patika klient apkalpošanas līmenis šajā kompānijā - veiksmīgi noorganizētais palīdzības dienesta darbs.
4.5. REAKCIJA UZ PIRKUMU.
Pienāca laiks Jāņa uznēmumam reāli uzzsākt darbību Latvijas tirgū. Līdz tam laikam jau sen bija atrasti sadarbības partneri visās pasaules malās. Vairs nebija jauztraucas ne par izejvielām, ne par profesionālo palīdzību, ne tehnisko nodrošinājumu. Bizness plauka un zēla, un Jānis bija patiesi apmierināts ar savu toreizējo izvēli, un tagad Ollopa Interneta pieslēgumu rekomendē arī aviem draugiem un paziņām.
5. TIRGUS SEGMENTĀCIJA.
Patērētājus var iedalīt vairākās grupās pēc segmentācijas pazīmēm, tās ir ģeogrāfiskās, demogrāfiskās, sociāli ekonomiskās, nacionālās, kultūras, personiskās un rīcības pazīmes.
5.1. ĢEOGRĀFISKĀS PAZĪMES.
Var izdalīt trīs kategorijas:
1. Lielas pilsētas (Rīga, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, pilsētas ar lielu iedzīvotāju skaitu),
2. Vidējas pilsētas,
-
Mazpilsētas ( pilsētas, ciemati, apdzīvotas vietas).
Internetam ir nepieciešams diezgan augsts tehnoloģiskais attīstības līmenis. Nepieciešamība pēc Interneta pilsētās ir krietni lielāka (studenti, dažādas starptautiskas organizācijas, uzņēmumi ar sadarbības partneriem ārzemēs). Iezvanīties no attālākām teritorijām izmaksā krietni dārgāk (kā tālsaruna), tādēļ Interneta provaideri galvenokārt orientējas uz pirmo kategoriju.
5.2. DEMOGRĀFISKĀS PAZĪMES.
Patērētājus var iedalīt atkarība no vecuma, dzimuma, ģimenes lieluma, tās dzīvesveida. Patērētāja orientējošais vecums varētu būt no 7 līdz 60 gadiem, taču visvairāk Internetu lieto jaunieši un vidēja gadu gājuma cilvēki. Iedalot patērētājus pēc dzimuma, nav novērojama liela atšķirība. Būtisks ir ģimenes dzīvesveids, bērnu un vecāku intereses, vajadzības.
5.3. SOCIĀLI EKONOMISKĀS PAZĪMES.
Viena no pazīmēm ir ienākumu līmenis, nav svarīgi juridiskai vai fiziskai personai. Internetu nevar nosaukt par pirmās nepieciešamības preci, ģimene domās vispirms par pārtiku, apģērbu, uzņēmums ieguldīs brīvos līdzekļus darījumos, kas nodrošina tā izdzīvošanu, un tikai tad domās par tādu papildus ērtību, kā Internets. Tāpat ir jāmin tādi faktori, kā profesija, izglītība. Ja lietotājs nezin angļu valodu vai neorientējas datoros, šaubos vai viņš kļūs par Interneta lietotāju. Dažādu profesiju pārstāvji nevar iztikt bez Interneta, tas ir kļuvis par darba sastāvdaļu.
5.4. KULTŪRAS PAZĪMES.
Segmentējot pēc kultūras pazīmēm loģiski būtu secināt, jo augstāka garīgā attīstība un izglītības līmenis, jo lielāks pieprasījums pēc Interneta.
5.5. PERSONISKĀS PAZĪMES.
Ir cilvēki, kas joprojām neuzticas datoriem un kur nu vēl tādai informācijas ieguves avotam, kā Internets. Šie cilvēki izvēlas jau ierastas lietas – grāmatas, laikrakstus, televīziju.
5.6. RĪCĪBAS PAZĪMES.
Attiecībā uz pircēja rīcību svarīgi ir zināt tā izvēles kritērijus: cik nozīmīga klientam ir apkalpošanas kvalitāte, izplatītāja popularitāte, vai arī priekšroka tiek dota zemām cenām.
6. REKOMENDĀCIJAS.
Analizējot esošo situāciju mēs varam sniegt sekojošas rekomendācijas:
6.1.